Kas ir CO2?

CO2, jeb oglekļa dioksīds, ir bezkrāsaina gāze, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.

CO2 molekula

CO2 tiek izmantots ugunsdzēšamajos aparātos. To izmanto, lai gāzētu dažādus dzērienus. Bez šī ķīmiskā savienojuma fotosintēze nebūtu iespējama. CO2 izmanto siltumnīcās, lai veicinātu labāku ražu. Oglekļa dioksīds tiek pielietots arī medicīnā, u.t.t.

Lai gan CO2 ir daudzi pozitīvi pielietojumi, tas arī ir viens no galvenajiem zemes piesārņotājiem un klimata sasilšanas izraisītājiem.

CO2 ietekme uz vidi

Kā jau minēju, oglekļa dioksīdam ir daudzi pozitīvi pielietojumi sadzīvē, un noteiktos daudzumos, oglekļa dioksīdam patiesībā ir ļoti pozitīva ietekme uz vidi. CO2 ir nepieciešama fotosintēzes daļa, jo tā ir tieši tā gāze, ko augi uzņem, lai tie spētu izdvest skābekli. Vēl šī gāze palīdz regulēt zemes temperatūru, lai uz zemes būtu piemēroti apstākļi dzīvībai - tātad CO2 ir arī siltumnīcefekta gāze.

Bet CO2 ir arī pats bīstamākais zemes piesārņotājs. Pats siltumnīcas efekts ir tas, kad zemes klimats kļūst siltāks noteiktu gāzu palielināta daudzuma dēļ. Tā kā siltumnīcefekta gāzes absorbē infrasarkano starojumu (kurš silda zemi), šīs gāzes kavē infrasarkanā starojuma atstarošanos kosmosā. Dēļ tā, ka šis starojums vēlāk atstarojas, tas ilgāk silda zemi. Lai gan ir daudzas citas siltumnīcefekta gāzes, piemēram metāns un slāpekļa oksīds, CO2 atbilst 72% no kopumā emitētajām šāda veida gāzēm.

Oglekļa dioksīda emisiju dauzums ir dramatiski palielinājies pēdējos 50 gados, un tas vēl joprojām palielinās par grandrīz 3% katru gadu:

Siltumnīcas efektam ir jārisinās, lai dzīvība uz zemes vispār būtu iespējama, toties ja siltumnīcas efekts risinās nepareizos līmeņos, zemes klimats var drastiski mainīties. Rezultātā, dzīvības eksistēšanai uz šīs planētas var radīties milzīgi šķēršļi, vai pat pienākt gals.

Kopš industriālās revolūcijas, CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu dēļ zemes temperatūru ir palielinājis par vairāk nekā diviem celsija grādiem. Šī temperatūru starpība cilvēkiem var likties ļoti minimāla, varbūt pat smieklīga, bet tā patiesībā ir atstājusi ļoti lielu iespaidu uz zemes floru un faunu.

Vistrakāk lieks CO2 ir ietekmējis okēanu faunu, kur pārlieku daudz CO2 izraisa austeru, omāru, mīdiju, u.tml. dzīvnieku čaumalu izšķīšanu. Un tā kā CO2 paaugstina zemes temperatūru, polu "ledus cepures" ir sākušas kust, un turpmāka polu ledu kušana var izraisīt masīvus plūdus visapkārt pasaulei, dēļ kā daudzi dzīvnieki un augi varētu zaudēt dzīvošanai piemērotu vidi. Šādi plūdi arī varētu postīt cilvēku īpašumus, u.t.t.

Šī gāze neietekmē tikai dzīvniekus un augus, bet arī cilvēkus. Galvenokārt, CO2 var izraisīt dažādas elpošanas problēmas, plaušu slimības, panikas lēkmes, u.t.t, bet CO2 neietekmē tikai cilvēka fizisko veselību, bet arī mentālo veselību. Palielinātam oglekļa dioksīda daudzumam ir tieša un negatīva ietekme cilvēka domāšanas un lēmumu pieņemšanas spējām.

Kā pret to cīnīties/cīnas?

Galvenais veids, kā CO2 vispār iekļūst atmosfērā ir fosilā kurināmā dedzināšanas dēļ. Lai vispār izmantotu fosīlos kurināmos, piemēram benzīnu, ogles, naftu, dabasgāzi, u.t.t, tos pašsaprotami ir jādedzina. Diemžēl, šo vielu degšanas procesa laikā veidojas CO2.

Lai gan fosīlos kurināmos plaši izmanto, tos nebūs pārāk grūti aizstāt ar citiem enerģijas avotiem, piem. saules, vēja, ūdens, u.t.t. enerģiju, kurus mūsdienās jau plaši izmanto. Jāņem arī vērā tas, ka šie resursi nav atjaunināmi, un dažiem no šiem resursiem rezerves iespējams beigsies nākamo dažu desmitu gadu laikā, tādēļ mums būs jāpāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem jebkurā gadījumā.

Arī lielākā daļa pasaules valdību jau ir sākušas cīņu pret CO2 un citiem gaisa piesārņotājiem. Parīzes klimata vienošanās bija brīvprātīga vienošanās starp 118 valstīm, to starp Latviju, kuru ratificēja 2016. gada 4. novembrī. Šis ir viens no galvenajiem centiniem, lai pasaules mērogā cīnītos pret kimata maiņu.

Vienošanās mērķis bija censties, lai globālā temperatūra neceļas par vairāk nekā diviem grādiem virs tās temperatūras, kāda tā bija pirms industriālās revolūcijas sākuma. Galvenie veidi, kā viņi šo cenšas sasniegt ir liekot firmām maksāt nodokļus par CO2 emisijām un likt augstākus nodokļus benzīnam, lai indivīdiem un firmām būtu lielāki iniciatīvi vairāk konservēt enerģiju un mazāk piesārņot.

Valstis, kuras piedalās Parīzes vienošanās. Tumši oranžs - ES dalībvalstis. Oranžs - līgums ratificēts. Zaļš - līgums parakstīts.

Lai cīnītos pret CO2 emisijām, valdībām un dažādām firmām ir jāuzņemas vislielākais iniciatīvs, bet individuāliem cilvēkiem arī ir iespējams cīnīties pret piesārņojumu. Galvenais veids, kā individuāli cilvēki var cīnīties pret CO2 ir retāk braukt ar mašīnu (ja vien nebrauc ar elektromašīnu), šķirot atrkritumus, u.t.t. Lai gan individuālu cilvēku ietekme uz vidi ir samērā nenozīmīga, ja pilnīgi visi cilvēki vairāk rūpēsies par vidi, agregātā mums būs iespējams pozitīvā ziņā atstāt lielu iespaidu uz vidi.

Nobeigums

Klimata maiņa un, pēc būtības, pārāk daudz CO2 atmosfērā ir viens no lielākajiem draudiem zemei. Lai gan CO2 ir nepieciešams, lai dzīvība uz zemes vispār spētu eksistēt, pārlieku daudz CO2 var izraisīt veselības problēmas, plūdus, u.t.t.

Dēļ potenciālā posta, kas var rasties oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu, dažādas valdības ir sākušas cīnīties pret šīm gāzēm - sākuši likt maksāt nodokļus par CO2 emisijām, sākuši atbalstīt alternatīvus enerģijas resursus, u.t.t. Pat ikdienišķi cilvēki ir arī vairāk uzmanību pievērsuši tam, kā viņi ietekmē vidi caur CO2 emisijām.

Avoti

Teksta un lapas autors: Reinis Bergmanis 8.c